Velorullis – pirmie iespaidi un pāris padomi
Tā kā manam organismam vēss un lietains laiks galīgi neiet pie sirds, bet trenēties gribās, tad nācās izvēlēties starp velotrenažieri, kurā iestiprina velosipēda pakaļējo ratu vai arī velorulli, uz tā braukt ir daudz reālistiskāk.
Pirmo dažādu iemeslu dēļ man neizdevās iegādāties ( paldies Dievam! ), tāpēc nu jau gandrīz nedēļu esmu laimīgais Roto veloruļļa īpašnieks.

Roto velorullis ar alumīnija cilindriem
Trenažiera uzbūve šķiet nu ļoti prasta un nerada iespaidu, ka tas varētu izturēt stundām ilgu mīšanos un manu plus velosipēda svaru, kas kopā sastāda vairāk nekā 100 kilogramus. Visa konstrukcija lielos vilcienos sastāv no divām metāla caurulēm, 3 alumīnija ruļļiem un siksnas. Lai saliktu visu sistēmu kopā nekādas dižās iemaņas nav nepieciešamas - 5 minūtes un vari mīties! Pēc salikšanas izrādās, ka diži sarežģītāka un skaistāka aparatūra nav nepieciešama - šī savus uzdevumus veic bez problēmām.
Pirmo treniņu uz veloruļļa iesaku sākt starp, piemēram, durvju stenderēm, jo līdzsvaru noturēt nav tik viegli kā varētu likties. Zemāk redzamais Youtube klips to lieliski nodemonstrē:
Nākamais, ko tev vajadzētu iegaumēt - nekādā gadījumā pārlieku nesaspringsti, jo tad raustīsi stūri no vienas puses uz otru, un tas ne ar ko labu nebeigsies ( lasi - nobrauksi, nokritīsi no ruļļa ), ņemot vērā to, ka atrodies augstākā pozīcijā nekā ierasts, kritiens var būt nepatīkams.
Pēc pirmajiem 10 kilometriem visa padarīšana aiziet kā smērēta un nu jau vairs nav nepieciešams nekur pieturēties, bet nevajag arī pārlieku sapriecāties un zaudēt koncentrāciju - diezgan viegli varam noslīdēt nost no rata.
Tāpat arī nepieciešams padomāt par piemērotām riepām, kas šajā gadījumā būtu sliki, jo šaurāki, jo labāk. Iespējams arī braukt ar traktorenēm, kas radīs mežonīgas vibrācijas, tomēr šādi, tu ātri apniksi savai ģimenei, kaimiņiem un visu beidzot, pats sev.
Tā kā mājās, stāvot uz vietas mīties nav tik interesanti, tad iespējams nedaudz nolaist spiedienu riepās un attālināt vienu no otra tos ruļļus, kuri tur pakaļējo ratu - pēc pusstundas ilgas mīšanās ar nebūt ne to lielāko ātrumu būsi gatavs! Es gan nezinu kā uz šādu pasākumu raugās mediķi, to pacentīšos noskaidrot Sporta Laboratorijā, taču pulss turās normas robežās - zem 120. Tiesa šis mērījumus ir dažas sekundes pēc treniņa beigām, patlaban gaidu no Ebay pasūtīto pulsometru, lai iegūtu objektīvus rezultātus.
Katrā ziņā, ar pirkumu esmu ļoti apmierināts un publiski apsolos, ka velorullis nenoputēs!
